Kredīts vai darbs?

Kredītsaistības ir ļoti labs veids, kā iegūt papildus naudas līdzekļus, lai varētu nodrošināties pret dažādām dzīves grūtībām, kā arī lai nosegtu neparedzētus izdevumus vai vienkārši palutinātu sevi. Tieši tāpēc arī pašlaik tirgū ir pieejami daudz un dažādi kredītu veidi sākot no tiem pašiem ātrajiem kredītiem līdz kredītu apvienošanai, hipotekārajiem kredītiem, patēriņa kredītiem un pat auto un studiju aizdevumiem. Visi šie aizdevumu veidi ļauj mums saņemt naudu no savas nākotnes un samaksāt par tagadējām vajadzībām. Bet vai tas ir labākais ceļš dzīvē?

Manuprāt, labāk būtu nevis naudu visu laiku aizņemties bet mēģināt to nopelnīt, lai varētu visas lietas, kurām tiek ņemti kredīti pirkt no nopelnītas naudas, nemaz nesaistoties kredītsaistībās. Protams, ir viegli par to runāt, bet izdarīt to ir daudz grūtāk un tāpēc arī cilvēki bieži vien labāk izvēlas aizdevumus nevis darbu. Bet tā tam nevajadzētu būt un, patiesībā, kredītiem vajadzētu būt tikai un vienīgi, kā rezerves variantam, ja visas pārējās iespējas ir izsmeltas. Bet mūsdienu ekonomiskajā klimatā ir tāda situācija, ka kredīti tiek reklamēti pilnīgi visur un tāpēc arī ir grūti saprast, vai tos vajadzētu vai nevajadzētu izmantot. Un tāpēc, ka cilvēki lētticīgi tic visām reklāmām un nepadomā paši par sevi tad arī bieži vien viņi aizņemas pārāk daudz naudu pat tad, ja tā patiesībā nemaz nav tik traki vajadzīga. Bet ja tā nopietni padomājam, tad kopēji jau visa ekonomika pasaulē ir balstīta uz kredītiem, jo jebkura nauda, kas tiek radīta nāk tieši no kredīta un bankas izsniedzot dažāda veida aizdevumus rada naudu burtiski no nekā. Tāpēc arī ir aplami teikt, ka kredītsaistības būtu pilnībā jāaizliedz vai arī, tās ir sliktas. Vienkārši, kad pārāk daudz patērētāju sāk ņemt kredītus lai tos izmantotu ikdienas tēriņiem tad rodas tāda ekonomiskā situācija, ka agri vai vēlu šie kredīti būs jāizmaksā un tas rada šos burbuļus.

Mūsu senči naudas lietās no vienas puses bija daudz gudrāki, jo viņi aizdevumus neņēma, bet no otras puses viņiem pat nebija tādas iespējas un tāpēc arī bija jādzīvo nabadzībā. Bet mūsdienās cilvēkiem viss, ko viņiem vajag ir rokas stiepiena attālumā un nemaz nevar salīdzināt ar to, kāds dzīves līmenis bija pirms 100 vai 200 gadiem. Bet mēs tik un tā bieži vien esam nelaimīgi un meklējam kaut ko labāku, lai gan liela daļa no tā, kas mums ir ir jau mūsu acu priekšā!